10 padomi, kā labāk iepirkties

Daudziem no mums var noderēt vairāki padomi, kā labāk iepirkties. Kā jau daudzi no jums zina, es kļuvu par tā teikt iepirkšanās čempionu (iepērkoties kamēr “krītu”), līdz tā kļuva par problēmu (mana iepirkšanās kļuva impulsīva). Es sapratu, ka man ir jāiemācās veselīgāku attieksmi pret iepirkšanos un pēc gada, man tas tiešām izdevās.

Šobrīd es vairs tik daudz neiepērkos, bet es zinu, kas nepieciešams, lai iepirkšanos varētu uzskatīt par veiksmīgu. Tāpēc lasiet šeit 10 padomus, kā gudri iepirkties. Es ceru, ka tas jums palīdzēs.

Tikai uzreiz nesēdieties mašīnā, lai brauktu uz tuvāko iepirkšanās centru. Veltiet nedaudz laika, lai mazliet iepazītos ar dažādām iepirkšanās stratēģijām.

Iepērkaties ar sarakstu. Tas varētu būt pirmais ieteikums. Daudzi cilvēki pārtērējas vai nopērk lietas, ko nemaz nevēlas, ko tiem nemaz nevajag un nekad nelieto, jo tie nav pietiekami sagatavojušies. Tā ir jūsu nauda, ko esat nopelnījis smagi strādājot, tāpēc tā arī jātērē atbildīgi, kā jums liekas? Tā ir. Tāpēc pirms dodies iepirkties, sagatavojies. Pārskati, kas jums jau ir – drēbju skapī, pieliekamajā, mājās vai garāžā – tad pierakstiet to, kas jums nepieciešams, lai papildinātu neesošo. Pārliecinieties, ka tie tiešām ir nepieciešamība nevis tikai iegribas (ir liela atšķirība starp šiem diviem). Un visbeidzot atcerieties šo sarakstu izmantot arī iepērkoties. Šis saraksts nebūs pārāk vērtīgs saburzīts kabatā vai aizmirsts somā. Izmantojiet to un pērciet tikai lietas, kas ir sarakstā!

 

Sastādiet budžetu. Jā, oh.. jā. Budžets. Tas ir svarīgi. Daudzi cilvēki pārmaksā par lietām, ko tie nevēlas, ko tiem nevajag, vai ko tie neizmanto, jo tie nezina tērēšanās apmēru. Tas nav gudrs veids, kā iepirkties. Jums ir jāuzstāda aptuvenie mērķi, cik vēlētos iztērēt šajā iepirkšanās reizē, cik būtu pieļaujams iztērēt no mēneša budžeta un cik būtu tiešām vērts iztērēt. Jūs vēlaties justies komfortabli, tad viens veids, kā to izdarīt ir pārliecinieties, ka nepērkat vairāk par to, cik varat atļauties. Sastādiet budžetu un tāpat kā ar sarakstu, pieturieties pie tā. Vienalga vai jūsu budžets ir $50 vai $500, vai $5000 – pārtrauciet iepirkšanos, kad šis limits sasniegts.

 

Maksājiet skaidrā naudā. Pētījumi pierāda, ka mēs iztērējam vidēji par 20 – 50% vairāk ar maģisko plastikāta kartīti vienalga vai tas attiecas uz kredītkarti vai debetkarti. Tur kaut kas ir ar šo plastikāta karti, kas dažubrīd liek mums justies, kā iepērkoties ar monopola naudu, spēļu naudu. Tā it kā tā nebūtu īsta. Diemžēl šie kredītkaršu maksājumi ir ļoti lieli. Tāpēc līdzko jums ir sastādīts saraksts, jums ir reālistisks budžets, pie kura pieturieties, izņemiet šo naudu skaidrā naudā un iepērkoties izmantojiet tikai to. Maksājot ar skaidru naudu rodas daudz reālistiskāka izpratne un tas ir tas, kas nepieciešams – lai apzinātāk iepirktos, nopērkat tikai tās lietas, ko izmantosiet. Jūs tiešām ietaupīsiet, izvairoties no impulsīviem pirkumiem.

 

Ieviesiet laika limitu. Neļaujiet sev klīst pa iepirkšanās centru bezjēdzīgi. Daudzi cilvēki izmanto lielveikalus tikai, lai klīstu apkārt, tādējādi piepildot savu pēcpusdienu. Tā nav labākā stratēģija, ko atbalstīt. Ja vēlaties iepirkties gudri, tas nav labākais veids, kā iepirkties. Nosakiet konkrētu laika limitu, pēc tam, kad tas beidzies, brauciet mājās. Jūsu laiks ir pārāk vērtīgs, lai to izniekotu bezmērķīgi – līdzko esat nopircis visu nepieciešamo (un neko no tā, ko jums nevajag) pārtrauciet iepirkšanos un pievērsieties kādai citai nodarbei.

 

Izvēlieties piemērotāko laiku. Iepirkšanās var būt nogurdinoša un stresaina aktivitāte, ja tas nenotiek īstajā laikā. Iepērkoties, kad veikals ir visaizņemtākais (piemēram, iepirkšanās vakaros vai sestdienu rītos), jūs varat būt jau aizkaitināts – tie nav apstākļi, kādos būtu gudri jāiepērkas. Atcerieties, ka vide ļoti mūs ietekmē, tāpēc pārpildīti, pārslogoti lielveikali neietekmē vislabākajā mērā jebkuru no mums. Tāpēc izvēlēties iepirkties laikā, kad būsiet vismundrākais un aktīvākais. Tāpat iepērkoties ieturiet pauzes vai iepērkaties īsāku laiku, lai izvairītos no tā, ka esat noguris.

 

Iepērcieties vienatnē. Daudzi cilvēki uzskata, ka iepirkšanās kompanjoni līdzinās noziegumu līdzdalībniekiem. Tie var pamudināt mūs nopirkt to, ko mums patiesībā nemaz nevajag un tiem var būt kādi savi motīvi, kāpēc tie var mūs mēģināt pamudināt kaut ko pirkt. Varbūt tie jūt zināmu sāncensību vai arī vēlas paši kaut ko iegūt no mūsu pirkumiem. Vienalga, kas ir ar šo otru cilvēku, tas, kas tiem nav jādara, ir jāsadzīvo ar jūsu pirkumiem – jūsu pirkumi attiecas tikai uz jums. Ja vēlaties iet iepirkties vairāk kā socializēšanās aktivitātes nolūkā, tad pārliecinieties, ka tiešām socializējaties un neko nenopērkat. Apskatiet skatlogus vai aizejiet paēst, bet nepērciet lietas.

 

Neejat iepirkties kad esat noguris, izsalcis, vientuļš vai noskumis. Šis nav izsmeļošs emociju saraksts, kas noved pie tā, ka cilvēki pārtērējas un rezultātā nopērk lietas, ko tie nemaz nevēlas. Tomēr tie ir vieni no visizplatītākajiem stāvokļiem, kad cilvēki iepērkas neapdomīgi un visbiežāk nevajadzīgi. Ja jūs jūtat kādu no šīm emocijām – esat izsalcis, noguris, vientuļš, garlaikots vai noskumis – neejat iepirkties. Darāt kaut ko citu līdz jūtaties emocionāli līdzsvarotāks.

 

Pajautājiet “kur es to vilkšu?” Pārāk daudzi no mums iepērkas impulsīvi, nedomājot ko paši pēc tam ar šīm lietām darīs. Mūsu grūti nopelnītā nauda un pat vēl dārgāks laiks tiek veltīts lietām, kam nav vietas mūsu skapī, mūsu mājās un mūsu dzīvēs. Viens veids, kā atteikties no impulsīviem pirkumiem, ir iztēloties, ka jums jau ir šī lieta, ko vēlaties nopirkt. Iztēlojieties, ka šī te lieta, ko šobrīd turat sev rokās, jums jau pieder: jūs esat to nopircis un tā ir jūsu. Iztēlojieties šo lietu savās mājās/skapī, tiešām redziet to tur. Tagad apsveriet: vai joprojām esat aizrauts par šo? Vai preces spīdums ir mazliet nolietojies (vai pavisam nolietojies)? Tik daudzi no mums pat uz mirkli neapstājas un neapdomā vai mums tiešām šī lieta ir nepieciešama, tāpēc attopamies mājās ar lietām, ko nekad neizmantosim. Cik nevajadzīgi.

 

Atcerieties, ka pārdevējs ir tāpēc, lai lietas jums pārdotu. Vienalga, cik laipns un atsaucīgs būtu pārdevējs, ir fakts, ko nevarat apstrīdēt: viņi ir, lai pārdotu lietas. Jā, viņi rūpējas par to, lai jūs izietu ar lietām, kuras jums piestāv un kuras jums der. Tomēr tie vēlas, lai jūs no veikala ar kaut ko izietu. Tam viņi ir domāti – lai jums kaut ko pārdotu vai izveidotu ar jums tādas attiecības, ka jūs atnāksiet vēlreiz. Tas ir bizness. Pārdošanas cilvēki, vienalga cik laipni un izpalīdzīgi, nav tāpēc, lai būtu mūsu draugi. Tie var izturēties draudzīgi, tomēr to mērķis ir viens: pārdot kaut ko. Šodien. Esiet apdomīgi, lai nopirktu lietas, kas jums vajadzīgas un kuras izmantosiet – ne tikai tāpēc, ka pārdevējs jūs uz to pamudināja.

 

Nepērciet tikai tāpēc, ka tam ir atlaide. “Atlaides” ir tiešām 8 burtu vārds! Ja tam seko vārds apavi, tas iespējams ir atbildīgs par vēl vairāk impulsīviem pirkumiem, kā jebkurš cits vārds. Atcerieties, ka tas nav pirkums, ja tas jums īsti neder, jums tas nepatīk un arī tad, ja tas nav jums īpaši nepieciešams. Iztērējot $20 par kreklu, kurpēm, skaistumkopšanas produktiem, smaržīgajām svecēm vai arī par jebko citu, ko nekad neuzvilksiet (vai uzvilksiet tikai vienu reizi), ir pazaudēti $20. Mēs parasti sakām “oh, ir izpārdošana un tie jau ir tikai $20”, tomēr tie $20 sakrājas. Mēs nevēlamies $20 izmest pa logu, tāpēc neizmetiet nopelnīto naudu pa logu lietām, kas tikai izskatās pēc laba pirkuma, ņemot vērā tās atlaides cenu. Atlaižu laikā pērciet tikai tādas preces, kas jums ir nepieciešamas, proti, ir jūsu nepieciešamo lietu sarakstā un iekļaujas jūsu budžetā.